jods

Jods (I, Iodum)

Joda atklāšana tiek datēta 1811.gadā. Šo elementu atklāja franču zinātnieks Bernamors Kurtua. Vienreiz, eksperimentējot ar jūras aļģu pelniem, ķīmiķis pamanīja, ka vara katls, kurš ir paredzēts pelnu tvaicēšanai ļoti ātri sairst. Sajaucot pelnu tvaikus ar sērskābi radās dūmi tumši violetā krāsā, kuri nosēžoties pārvērtās par tumši violetas krāsas kristāliņiem.

Pēc diviem gadiem, jau citi zinātnieki, ķērās klāt šīs vielas izpētei un nosauca to par jodu.
Jods ir halogēns un pieder pie ķīmiski aktīviem nemetāliem.

Jods ir samērā reti sastopams elements, bet lai arī cik dīvaini tas liktos, dabā tas ir sastopams praktiski visur, jebkurā dzīvā organismā, jūras ūdenī, augsnē, augu un dzīvnieku izcelsmes produktos. Izsenis jau ir zināms, ka vislielāko dabīgo joda daudzumu mēs varam iegūt izmantojot jūras aļģes.

Jods ir cieta viela, parasti tie ir kristāli, tumši violetā vai melni – pelēkā krāsā, tiem ir metālisks spīdums un specifiska smarža. Joda tvaiki ir violetā krāsā un veidojas no mikroelementa sildīšanas, bet pie atdzesēšanas tie pārvēršas kristālos. Lai iegūtu šķidru jodu, vajag to uzkarsēt zem spiediena.

Lai pieaugušam cilvēkam normāli funkcionētu vairogdziedzeris ir nepieciešami 150 – 200mkg joda. Pusaudžiem, grūtniecēm un barojošām māmiņām joda daudzums ir jāpalielina, viņiem katru dienu vajadzētu uzņemt 400mkg.

Pārtikas produkti, kuri satur jodu:

  • Jūras produkti: jūras kāposti, zivis, zivju eļļa, mīdijas, garneles.
  • Dārzeņi: bietes, salāti, spināti, tomāti, burkāni, kartupeli, sīpoli, pupas, ķiploki.
  • Augļi, ogas, rieksti: hurma, āboli, vīnogas, ķirši, plūmes, aprikozes, zemenes, valrieksti.
  • Putraimi: griķi, prosa.
  • Piena produkti: siers, biezpiens, piens.

Atcerieties, ka gatavojot, termiski apstrādājot, ilgi uzglabājot tiek pazaudēta vairāk nekā puse joda.

Jods ir aktīvs dalībnieks oksidēšanās procesos, kuri ietekmē smadzeņu darbību. Liela daļa jodā organismā ir koncentrējusies vairogdziedzerī un plazmā. Jods palīdz neitralizēt nenoturīgus mikrobus, tādā veidā palīdzot samazināt aizkaitināmību un stresus. Jodam arī piemīt īpašība paaugstināt asinsvadu sieniņu elastību.

Jods atvieglos diētas ievērošanu, sadedzinās liekos taukus, veicinās pareizu augšanu, sniegs vairāk enerģijas, uzlabos smadzeņu darbību, uzlabos matu, nagu, ādas un zobu stāvokli.

Joda trūkumu organismā parasti novēro tajos reģionos, kur ir nepietiekams daudzums dabiskā mikroelementa. Par joda trūkumu organismā liecina paaugstināts nogurums un izteikts vājums, biežas galvas sāpes, ķermeņa svara paaugstināšanās, atmiņas pasliktināšanās, kā arī redzes un dzirdes pasliktināšanās, gļotādas un ādas sausums. Joda trūkums organismā var izraisīt menstruālā cikla traucējumus, samazināt dzimumtieksmi.

Ja jūsu organismā jodā ir pārāk daudz, tas ir kaitīgi jūsu veselībai. Jods ir toksisks mikroelements, darbojoties ar to vajag būt ļoti uzmanīgiem, lai izvairītos no saindēšanās, kuru var pavadīt stipras sāpes kuņģī, vemšana un caureja. Ja jūsu organismā joda ir par daudz, par to liecina sekojošie simptomi: alerģiski izsitumi un rinīts, svīšanas paaugstināšanās, sviedriem ir asa, nepatīkama smaka, bezmiegs, paaugstināta siekalu izdalīšanās, gļotādu tūska, drudzis, pastiprinātas sirdsklauves. Visvairāk izplatītā slimība, kura ir saistīta ar pārlieku lielu joda daudzumu organismā ir Bazedova slimība.

Jodu, galvenokārt, izmanto medicīnā, joda – spirta šķīduma veidā. Tas tiek pielietots ādas dezinficēšanai, ātrākai rētu sadzīšanai, kā pretiekaisuma līdzeklis ( sasitumu vietās tiek zīmēts joda režģis). Ar atšķaidītu joda šķīdumu skalo sāpošu kaklu.

Aspirīns

Acetilsalicilskābe pieder pie nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem. Tai ir pretsāpju, pretdrudža un pretiekaisuma īpašības.

Aspirīns, dozās no 0,3 līdz 1,0 tiek pielietots, lai samazinātu temperatūru, ja ir tādas saslimšanas, kā saaukstēšanās un gripa, to lieto lai atvieglotu locītavu un muskuļu sāpes.
Lietošana:

Aspirīnu parasti lieto, lai atbrīvotos no galvas sāpēm, zobu sāpēm, kakla sāpēm, sāpēm menstruāciju laikā, sāpēm muskuļos un locītavās, kā arī muguras sāpēm.

Aspirīnu lieto, kad ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai arī citas infekcijas un iekaisuma slimības, pieaugušajiem un bērniem, kuri ir vecāki par 15 gadiem.

Kad nedrīkst lietot aspirīnu?

Aspirīnu nedrīkst lietot, ja jums ir:

  • Kuņģa čūla vai erozija.
  • Hemorāģiskā diatēze.
  • Bronhiālā astma.
  • Nedrīkst lietot kopā ar metotreksatu, doza 15 mg nedēļā un vairāk.
    I un III grūtniecības semestrī, kā arī laikā, kad bērnu barojat ar krūti.
  • Aspirīnu nedrīkst lietot, ja jums ir paaugstināta jūtība pret preparātu vai jebkuru no preparāta sastāvdaļām.

Preparāts netiek nozīmēts bērniem, kuri ir jaunāki par piecpadsmit gadiem ar asām respiratorām saslimšanām, kuras ir izraisījušas vīrusu infekcijas, lai izvairītos no Reije sindroma. Preparāts ir paredzēts pieaugušajiem un bērniem, kuri ir vecāki par 15 gadiem.

Ar piesardzību – ja notiek blakus ārstēšana ar antikoagulantiem, ja ir podagra, hiperurikēmija, kuņģa čūla vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa – zarnu asiņošana, deguna polipoze, hroniskas bronhu un plaušu slimības, traucētas nieru vai aknu darbības funkcijas, bronhiālā astma, II grūtniecības trimestrī.

Ja jūs jūtat vājas vai vidēji stipras sāpes, vai arī, ja jums ir drudzis tad deva, ko jūs drīkstat lietot ir 0,5 – 1 gr., maksimālā vienreizējā deva ir 1 gr. Intervāliem, starp aspirīna lietošanu ir jābūt ne mazākiem par 4 stundām. Maksimālā diennakts deva nedrīkst pārsniegt 3 gr, t. i. 6 tabletes. Aspirīnu lieto iekšķīgi, pēc ēšanas, uzdzerot lielo daudzumu šķidruma. Ja jūs neesat konsultējies ar ārstu, tad aspirīnu, kā pretsāpju līdzekli, drīkstat lietot ne ilgāk par 7 dienām un ne ilgāk par 3 dienām, ja to lietojat kā līdzekli temperatūras pazemināšanai.

Ja jums ir gadījies zāles pārdozēt

Ja jūs esat vidēji smagi saindējies ar zālēm, tad jūs varat sajust sliktu dūšu, jums var sākties vemšana, trokšņi ausīs, dzirdes traucējumi, galvas sāpes, galvas reibšana, neskaidra apziņa. Ja jūs samazināsiet zāļu devu, visi šie simptomi beigsies. Ja jūs esat smagi saindējies ar zālēm, jums var sākties drudzis, hiperventilācija, ketoze, respiratorā alkaloze, metaboliskā acidoze, koma, kardiogēnais šoks, elpošanas nepietiekamība, izteikta hipoglikēmija.

Ārstēšana pārdozēšanas gadījumā

Ja ir notikusi saindēšanās ar preparātu, tad ir nepieciešama slimnieka hospitalizācija, kuņģa skalošana, aktivētās ogles lietošana, skābi sārmainā līdzsvara kontrole u. c. Vienu vārdu sakot, ja ir tāda problēma, tad vislabāk ir uzreiz zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un paļauties uz viņu profesionālismu.

Tieši tāpat ir arī ar zāļu lietošanu. Pirms uzsākat kādu zāļu lietošanu, vispirms konsultējaties ar ārstu. Ja jūs vai jūsu bērns esat saslimis vakarā vai brīvdienās, jums ir iespēja zvanīt uz dežurējošā ārsta tālruņa numuru un saņemt profesionālu konsultāciju, ko tieši, dotajā gadījumā lai dara. Ārsts sniegs jums konsultāciju, bet ja viņa spēkos nebūs jums palīdzēt, viņš ieteiks izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi, kura jums sniegs palīdzību un pieņems lēmumu, ko lai dara tālāk – brauc uz slimnīcu vai nākošajā dienā dodas pie ģimenes ārsta uz pieņemšanu.