Kā nevajag ārstēt gripu?

Gribat ātri izārstēties – neēdiet ievārījumu, nedzeriet skābus dzērienus un noskalojiet visus toksīnus dušā!

Neskatoties uz mediķu aicinājumu, būt pēc iespējas uzmanīgākiem gripas laikā un neapmeklēt masveida pasākumus, mēs reti kad to ievērojam, tieši tāpat, kā ārsta norādījumus, kad jau esam saslimuši. Vēl ļaunāk, ir daudz gadījumu, kad cilvēki cenšas ārstēties paši kulutusluotto, sekas tādai pašārstēšanai var būt ļoti bēdīgas.

Kļūda. Nesaucam ārstu.

Gripa ir viena no sarežģītākajām slimībām, pat ja tās ārstēšana norit viegli, nav izslēgs, ka slimības beigās jums var saasināties jūsu hroniskās kaites. Lai ar jums tā neatgadītos, vajag sekot ārstu norādījumiem un nekādā gadījumā nedrīkst paļauties uz to, ka slimība pāries pati.

Padoms.

Ja, ārsts jums ir pateicis, ka jums ir gultas režīms, tad jums tik tiešām ir gultas režīms. Jums jādzer pēc iespējas vairāk šķidruma – siltu tēju, ūdeni, negāzētu minerālūdeni, ēst vitamīniem bagātus ēdienus. Ja jums ir augsta temperatūra un stipras galvassāpes, tad jāiedzer pretsāpju – pretdrudža līdzekļi. Jālieto pretalerģiskie līdzekļi un līdzekļi, kuri veicina interferona izstrādi. Ja jums pēc zāļu lietošanas, kuras ir izrakstījis ārsts, nepaliek labāk, izsauciet ārstu atkārtoti. Ja jums kopā ar galvassāpēm parādās vemšana, izsauciet “ātro palīdzību”.

Kļūda. Lietojam antibiotikas.

Mediķi mums visu laiku atgādina, ka antibiotikas uz vīrusiem neiedarbojas (gripu izraisa vīrusi), bet mēs ietiepīgi nevēlamies tam ticēt un visos gadījumos cenšamies lietot antibiotikas un ceram, ka notiks brīnums.

Padoms

Nepieņemiet lēmumus ārsta vietā. Ja ārsts, kādam no pacientiem, gripas laikā ir izrakstījis antibiotiķus, tas nozīmē, ka viņam ir radušās aizdomas par citām slimībām, kurus gripa varēja izprovocēt. Ir gadījumi, kad bez antibiotikām, tik tiešām nevar iztikt. Bet, šo zāļu lietošana bez redzama iemesla, tikai novājina organismu un neļauj tam cīnīties ar vīrusiem. Antibiotikas pieder pie to zāļu grupas, kuras iznīcina organismam nepieciešamos mikrobus zarnu traktā, kuri atbild arī par stipru imunitāti. Tāpēc, kopā ar antibiotikām ir jālieto zāles, kuras atjauno zarnu mikrofloru.

Kļūda. Nevēdinām telpas.

Daudzi no mums, slimības laikā aizver ciet logus un nevēdina telpas. Slimības laika nav vēlams strauji atdzist, bet tas nenozīmē, ka vajag atteikties no svaiga gaisa, tāpēc, ka gaisā sakrājas vīrusi, kurus izdala slimnieks un ja nenotiek telpu vēdināšana, tad vīrusu koncentrācija var izveidoties tik liela, ka traucēs atveseļošanos.

Padoms.

Vēdināt istabu vajag katru dienu ik pēc 1,5 – 2 stundām, pa 10 – 15 minūtēm. Aukstais gaiss iznīcina vīrusus, bet lai strauji neatdzistu, vēdināšanas laikā, var iziet no istabas. Ja slimnieks nevar piecelties, tad vēdināšanas laikā vajag viņu silti apsegt.

Kļūda. Nositam temperatūru.

Temperatūra liecina par to lainaa netistä, ka jūsu organisms cīnās ar slimību. Ja jūs uzreiz “nositat” temperatūru, organismam cīnīties kļūst grūtāk.

Padoms.

Ja temperatūra jums nesagādā īpašu diskomfortu, pacietiet to – ātrāk izveseļosieties. Bet, ja temperatūru panesat slikti, tad dzert zāles vajadzētu tikai tad, kad temperatūra ir sasniegusi 38 grādus Celsija.

Kļūda. Neejam mazgāties.

Daudzi domā, ka slimības laikā nevajag mazgāties, lai nesaaukstētos vēl vairāk.

Padoms.

Gripas laikā veidojas daudz toksīnu, kuri saindē organismu. Mazgāties slimības laikā vajag, tikai, ja jums ir temperatūra, nevajag mazgāties karstā ūdenī.